Prof. Ivars Kalviņš
Inovācija vai inovatīvā darbība
Tas ir process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas sfēras izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā. Pasaulē nav vienotas inovāciju jēdziena pielietošanas un vienotas ideoloģijas. Tai pašā laikā visai izplatīta ir pamatnostādne, ka straujākā attīstība būs vērojama tikai tajās valstīs, kur inovācijas būs viena no svarīgākajām politiskajām un ekonomiskajām prioritātēm.

Prof. Ivars Kalviņš
aizvērt

Kā atbalstīt inovāciju Latvijā?

Atgriezties pie publikācijām
28. februāris, 2010
Temats „Inovācijas Latvijā – problēmas un risinājumi” Latvijas Inovatoru apvienības konferencē (2010.gada 26.februāris) izteiktie viedokļi saīsinātā veidā

26.februārī Latvijas Inovatoru apvienība rīkoja praktisko konferenci „Inovācijas Latvijā – problēmas un risinājumi”, lai meklētu optimālos risinājumus kā veicināt un atbalstīt inovāciju Latvijā?

Tajā piedalījās nozaru ministriju pārstāvji, uzņēmēji, finanšu eksperti, akadēmisko aprindu un zinātniski pētniecisko institūciju pārstāvji.
Publicējam dažus no konferencē izteiktākiem viedokļiem saīsinātā veidā.

Ivars Kalviņš, Latvijas Inovatoru apvienības valdes priekšsēdētājs
Šī praktiskā konference notiek ar mērķi, lai mēs visi kopā definētu svarīgākos priekšlikumus un noteiktu veicamos darbus, lai beidzot tuvinātu inovatoru ražošanai, ražošanu inovatoram, zinātnieku inovācijai un inovāciju zinātnei.
Ļoti maz no privatizētajiem rūpniecības uzņēmumiem pašreiz vēl eksistē. Tolaik tika privatizēta arī zinātnes infrastruktūra un tieši tā infrastruktūra, kas bija domāta inovatīvai darbībai, tas ir - produkta radīšanai, nevis zināšanu radīšanai. Tāpēc Latvijā pašreiz ir palikuši tikai daži pētniecības centri, kas spēj veikt inovatīvo darbību.

Zinātne ir veids, kā naudu pārvērst zināšanās, bet inovācija ir veids kā zināšanas pārvērst naudā. Otrais process mums ir vissvarīgākais. Eiropas lielās valstis ir sapratušas, ka, lai pārvarētu krīzi, ir jāiegulda izglītībā, zinātnē un inovācijās. Latvijā mēs vēl saglabājam izglītības sistēmu un zināšanu sistēmu, bet par to, lai ieguldītu naudu inovācijā, diemžēl nerūpējamies. Pirmā programma, ko valsts pārtrauca finansēt zinātnē, bija tieši tirgus pieprasīto pētījumu programma. Tātad – tieši tā programma, kas bija paredzēta, lai mēs varētu darīt kaut ko noderīgu uzņēmējiem.

Arī ESF finansētie jauno produktu radīšanas projekti termiņu ziņā tiek nemitīgi atbīdīti uz priekšu, bet kompetences centru programma un zinātnes infrastruktūras atjaunošanas programma nav vēl atvērtas. Šādā situācijā zinātnieki visai maz ko var dot rūpniekam un inovācijas praktiski netiek veicinātas un zināšanas nepārtop naudā. Tas nozīmē – zinātne šādos apstākļos nevar reāli atbalstīt uzņēmējus, lai valsts varētu izkļūt no ekonomiskās krīzes!

Daudzu gadu garumā Latvijas kopējie ieguldījumi pētniecībā ir viszemākie Baltijā, un tie ir trīs reizes zemāki nekā vidēji Eiropas Savienībā. Zinātnieku kopskaits ražošanas nozarē ir viszemākais visās ES dalībvalstīs, un tas ir vismaz trīs reizes zemāks nekā citās ES valstīs. Latvijā arī inovatīvais līmenis ir stipri vien zemāks nekā vidējais Eiropā un ir zemākais Baltijā.

Izglītības un zinātnes ministrija pērn septembrī saņēma vēstuli no Finanšu ministrijas ar priekšlikumu izveidot zinātnieku darba grupu, kura varētu palīdzēt formulēt, kuri tad īsti ir vājie punkti inovāciju veicināšanā. Šī darba grupa tika nodibināta, un es piekritu piedāvājumam to vadīt. Mums bija jādefinē kritēriji, kurus būtu jāņem vērā izvērtējot uzņēmumu un projektu inovatīvo kapacitāti, inovatīvajai uzņēmējdarbībai nepieciešamie finansējuma apjomi, atbalsta instrumenti u.c. Ekspertu grupa formulēja priekšlikumus, tikai diemžēl, tie joprojām klīst pa Izglītības un zinātnes ministrijas un Finanšu ministrijas gaiteņiem.

Darba grupa ir izstrādājusi savus priekšlikumus turpmākajai nepieciešamajai rīcībai. Vispirms ir jāpanāk, lai jaunu tehnoloģiju un produktu izstrādei ieviešana ražošanā būtu pieejama regulāri, nevis reizi gadā. Tāpat ir ļoti būtiski, lai IZM atjaunotu tirgus orientēto pētījumu programmu. Ir jāizveido fonds inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai, kaut vai tādēļ, ka pārējie fondi nav pieejami šādai darbībai. Vienlaikus ar to būtu jāoptimizē citu pastāvošo finanšu instrumentu darbība, lai tie kļūti draudzīgi un pieejami inovatīvajai darbībai. Ir jāpanāk regulāras piekļuve dažādiem finansu instrumentiem, un jāpalielina ekspertīzes loma projektu izvērtēšanā. Tāpat ir jāpalielina sēklas kapitāla un citu fondu līdzekļi, kas paredzēti inovatīvās uzņēmējdarbības atbalstam. Noteikti ir jāatjauno tehnoloģiju inkubatoru programma. Arī kompetences centra programma mums ir ļoti nepieciešama, jo tas viss, ko mēs rakstījām pirms diviem gadiem tagad jau ir novecojis. Ir jāpārskata arī valsts nodokļu politika, paraugam, iespējams, izmantojot lietuviešu piemēru. Un, proti - lai nodrošinātu uzņēmēju atbalstu līdzfinansējuma veidā publiskā sektora inovatīvajiem projektiem nesniedzot tiešu valsts atbalstu saimnieciska rakstura ESF projektiem, Lietuvā tiek piešķirtas nodokļu atlaides tiem uzņēmējiem, kas iegulda savu naudu publiskā sektora inovatīvajos projektos.

Ineta Kurzemniece, Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju departamenta direktora vietniece
Ivara Kalviņa prezentācijā tika minēta liela daļa no tā darba, ko mēs viņa vadībā Izglītības un zinātnes ministrijā kopā paveicām.

Rezultātā ir tapis informatīvais ziņojums par eksportspējīgu un inovatīvu produktu izstrādi un attīstību Latvijā. Pašreiz šis ziņojums atrodas Ministru kabinetā. Arī Finanšu ministrija to ir saņēmusi, bet tai ir konkrēti iebildumi. mēs aicinām gan Latvijas Inovatoru apvienību, gan Latvijas Darba devēju konfederāciju, gan citas ministrijas atbalstīt šos ziņojumā fiksētos rīkus un priekšlikumus. Ja tiks saņemts pirmais atbalsts Inovāciju fonda izveidei, tad attiecīgi arī sekos nākamie īstenošanas soļi. Zimīgi ir tas, ka Eiropas konkurētspējas padomē, kurā mēs ar Izglītības ministri Tatjanu Koķi piedalījāmies, dalībvalstu pārstāvji arī runāja arī par Inovāciju fonda izveidi ES līmenī. Tā kā mēs ejam kopsolī ar Eiropu un cerams, ka mums šo ideju izdosies īstenot.

Arvīds Barševskis, Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs
Pēdējā laikā mēs bieži vien saņemam pārmetumus saistībā ar augstskolu pienesumu inovāciju radīšanā, augstskolu saikni ar uzņēmējiem un uzņēmējdarbību.

Tāpēc palūkosimies tīri no formālās puses uz spēkā esošo Augstskolu likumu un uz to, kādas ir augstskolu funkcijas un kādas ir universitāšu funkcijas. Augstskolas ir augstākās izglītības zinātnes institūcijas, kas īsteno akadēmiskās profesionālās studiju programmas, nodarbojas ar zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi. Pamatots ir jautājums - kur tad ir inovācija? Kas ir universitāte, kādi ir tās darbības kritēriji? Šeit mēs redzam, ka tīri formāli pat universitātēm, kurām viena no pamatfunkcijām ir inovāciju radīšana, likumā kā tāda prasība neparādās. Nu jau četrus gadus gaidām jauno Augstākās izglītības likumu, kurā ir fiksēts arī punkts par izcilību, izciliem sasniegumiem starptautiskājā mērogā, inovāciju atbalstu un tehnoloģiju pārdali. Tāpēc ļoti gribas cerēt, ka šogad beidzot tikts pieņemts Augstākās izglītības likums. Ja likumā būs fiksēta nepieciešamība inovācijas atbalstam, šaubos vai tas uzreiz atrisinās pašu problēmu, bet tas vismaz parādīsies kā viens no universitāšu pamatdarbības veidiem. Taču jau tagad ir skaidrs, ka, ja universitātes un augstskolas rektors domā par attīstību, tā vai citādi viņš domā arī par inovāciju.

Šobrīd pārāk maz studentu tiek iesaistīti inovācijas radīšanā, studiju programmas ir attālinātas no prakses. Vajadzētu studentus no mācību pirmās dienas maksimāli iesaistīt inovāciju radīšanā, laboratoriju darbos, darbā ar moderno aprīkojumu. Šogad mēs Daugavpils Universitātē sākām veiksmīgu eksperimentu. Bioloģijas fakultātē akadēmiskā bakalaura studiju programmā mēs vienojamies ar 1.kursa studentiem, ka viņi vismaz četras stundas nedēļā nostrādās laboratorijā ar to pašu moderno aparatūru, ar kuru strādā zinātnieki.
Studenti bija ļoti apmierināti, viņi darbojās patstāvīgi un šim procesam mums pat nebija īpaši jāseko.

Kopīgi secinājām, ka akadēmiskās bioloģijas programmas C daļā (kas ir brīvās izvēles priekšmets), būtu jāiekļauj arī uzņēmējdarbība, kas varētu studentiem radīt vēlēšanos pašiem kaut ko veidot un ražot.

Andris Nātriņš, BA biznesa un finanšu pētniecības centra direktors
Kā liecina ārvalstu, tostarp, vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze, viens no risinājumiem ir specializētas finanšu institūcijas - Inovācijas fonda izveide. Inovācijas fondam reizē ir jābūt neatkarīgam, tomēr tā pārvaldībā ir jāiesaista gan atbildīgās valsts institūcijas, gan ar inovāciju cieši saistītās, gan tās attīstībā ieinteresētās nevalstiskās organizācijas. Šāds fonds varēs sekmīgi pildīt savas funkcijas tikai tad, ja tā darbību noteiks konkrēta interese - atbalstīt inovāciju un no komercializācijas viedokļa perspektīvu pētniecību, rodot visus iespējamos veidus, lai nodrošinātu tai finansējumu. Tikai tad varēsim cerēt uz tādu risinājumu īstenošanu, kas vērsti nevis uz peļņas iegūšanu, bet gan uz pētniecisko rezultātu attīstīšanu. Fonda darbības profils varētu būt gan šaurāks - piedāvājot aizdevumus (arī ar subsidētiem procentiem) un kapitāla instrumentus, gan plašāks - nodrošinot ar to starpniecību grantus un subsīdijas. Protams, īpaši svarīga būs tā spēja novērtēt riskus.

Paša fonda finansējuma avoti varētu būt valsts finansējums, ES struktūrfondi vai Eiropas Investīciju fonda instrumenti un arī privāto uzņēmumu finansējums. Šajā kontekstā gribētu piedāvāt apspriest jautājumu par to, kāpēc gan par finansējuma avotu nevarētu kalpot arī valsts uzņēmumu dividenžu daļas. Ja mēs esam gatavi diskutēt par to, ka valsts uzņēmumi varētu investēt kādā sporta projektā, tad tikpat loģisks būtu ierosinājums valstij ieguldīt daļu tās uzņēmumu peļņas inovācijas atbalstā. Viens no šāda fonda galvenajiem uzdevumiem – panākt zināšanu un naudas nemitīgu apriti.

Juris Ekmanis, Latvijas Zinātņu akademijas prezidents
Runājot par inovāciju, es saskatu vairākas problēmas. Viena no tām ir zinātnes loma inovācijas procesā un zinātnieku sadarbība ar uzņēmējiem. Jāatgādina, ka Latvijā zinātnieki pārsvarā pārstāv valsts institūcijas. Šajās institūcijās ir noteikta ļoti strikta kārtība, ko drīkstam un ko nedrīkstam darīt. Savukārt, uzņēmēji, kuri ir privātpersonas vai privātpersonu apvienības, savā rīcībā ir nesalīdzināmi brīvāki. Tāpēc viens no nesaprašanās iemesliem saistās ar jautājumiem, ko vieni drīkst, bet, ko otri nekādā gadījumā, līdz pat kriminālatbildības līmenim nedrīkst atļauties.

Turklāt valstī ir savstarpējas uzticēšanās deficīts. Ja mēs viens otram nevaram ticēt konkursu rīkošanā un ekspertu izvēlē, ja mēs viens otrā saskatām tikai blēžus, kas visu laiku domā, kā valsts naudu izšķērdēt un neko lietas labā neizdarīt, tad arī vēlamo rezultātu negūsim.
Otra būtiska problēma ir saistīta ar likumdošanu. Izstrādātā likumdošana augstākā Saeimas līmenī ir puslīdz pieņemama, taču tālāk, kad sākās likumu apaudzēšana ar dažādiem nolikumiem un noteikumiem, kuri bieži mainās pat ar atpakaļejošu datumu, šis process jau vairāk atgādina bremzējošas rīcības, nekā reāli palīdz zinātniekiem strādāt.

Jānis Stabulnieks, Latvijas Tehnoloģiskā centra direktors
Manuprāt, mēs vēl joprojām katrs ar inovāciju saprotam kaut ko citu.

Šeit ir veicams liels inovācijas kultūras veidošanas darbs un ideju popularizēšana sabiedrībā. Inovācijas kultūra jāsāk veidot jau no bērnudārza. Ja runājam par inovāciju, tad nedrīkstam aizmirst inovāciju sistēmas. Tas nav viens uzņēmums, bet sistēma, kurā notiek jaunu produktu attīstība un tautas labklājības līmeņa celšanās. Šajā sistēmā ir pieci elementi: izglītība, zinātne, uzņēmējdarbības vide, tā ir likumdošana un tā ir finanšu sistēma. Šī sistēma ir saslēgta kā ķēde, kuras stiprību nosaka vājais posms. Mēs varam atbalstīt zinātni ar milzīgām summām, bet, ja būs nelabvēlīga likumdošana, tad inovāciju sistēma nestrādās. Inovācija nav piedēklis zinātnei. Latvijā inovācija ir izkliedēta starp nozarēm un ministrijām. Nav koordinējošā mehānisma, kas koordinētu inovācijas sistēmu.

Andris Šternbergs, LU Cietvielu fizikas institūta direktors
Visa cikla pamatā ir tā saucamais zināšanu trijstūris. Viena no sastāvdaļām ir pētniecība, otra sastāvdaļa izglītība un trešā sastāvdaļa ir orientācija uz inovācijām, uz pielietojumu. Mūsu darbībai ir jēga tikai tad, ja šīs lietas savā starpā ir saistītas.

Protams, investīcijas ir vajadzīgas, lai attīstītu inovācijas. Mēs nevaram strādāt tikai vienā virzienā, vienā zinātnē. Mums ir vajadzīga daudzveidība un dažādība.

Ir nepieciešams zinašanu apkopojums un starptautisko zināšanu apmaiņas nodrošinājums. Jāskatās, lai mēs no jauna neizgudrotu velosipēdu. Svarīgi ir analizēt, kas notiek citās valstīs un kas ir vajadzīgs Latvijai.


Sagatavoja: Andra Mangale